forbir, frobir, robir

LvP

1. v. a.

a. 'fourbir'

b. 'parer, armer (?)'

2. forbit

'doucereux, au langage mielleux (?)'

Rn 3:362a [forbir ]; Lv 3:537b [forbir]

FEW 15/2:188b, 15/2:189a [*ꜰᴜʀʙᴊᴀɴ].